sejasjoga.1w.lv

Seja ir mūsu spogulis, kas atspoguļo dažādas iekšējo orgānu problēmas. Jau pēc sejas krāsas vien, var noteikt problēmas organismā, jo katram orgānam atbilst savs krāsu tonis. Pie sirds un asinsrites problēmām-sarkani vaigi, bāla mutes augšpuse un zilganas lūpas, bet ja paliek nejūtīga zoda daļa, tas liecina, ka tuvojas infarkts vai miokards. Sarkani pleķi var liecināt par tievās zarnas problēmām. Liesas iekaisums raksturojas ar dzeltenīgi brūnu toni. Plaušas raksturojas ar bālu ādas krāsu, bet pie tuberkulozes zilganu lūpu nokrāsu. Izteikts sejas bālganums liecina par novājinātu organismu, zemu asinsspiedienu, perifērās sistēmas traucējumiem un anēmiju. Nierēm ir raksturīgs melnīgs, lillīgs un tumši zils tonis. Par aknu darbību liecina acu stāvoklis. Sarkani acu baltumi liecina par toksisku aknu bojājumu. Pie aknu slimībām pastiprinās arī asinsvadu tīklojums acs sklērā jeb cīpslenē. Sklēras dzelte norāda uz saistību starp aknām, liesu un aizkuņģa dziedzeri, bet daudzie kapilāri sklērās norāda uz venozo nosprostojumu, kas saistīts ar asinsrites traucējumiem aknās. Ja ir aknu un žultspūšļa slimības, dzelte novērojama ne tikai sklērā, bet arī acu zonā – āda ap acīm kļūst dzeltenīga ar brūnu nokrāsu. Turklāt jo izteikta brūnā nokrāsa, jo smagāka ir slimība. Ādas dzelte liecina, ka pārāk augsts bilirubīna līmenis asinīs, tas izpaužas ar dzelti sklērās un dzeltenu ādas krāsu.

Tas izskaidrojams ar to, ka katrai krāsai ir savs enerģētiskais viļņa raksturojums, kurš nonāk rezonansē ar konkrēto orgānu. Ja enerģētiskā viļņa frekvence tiek traucēta, tad orgāns tiek izsists no līdzsvara, kas noved pie saslimšanām un ar krāsas toni atspoguļojas uz sejas.

Ķermenī atrodas ne tikai asinsvadi un limfvadi, bet arī enerģētiskie kanāli, pa kuriem plūst enerģija un kura ir savienota ar attiecīgiem orgāniem. Par piemēru, ja uz pieres vidusdaļas parādās izsitumi, ēdes, pumpas, vai pleķi, tas nozīmē, kad problēma ir tievajā zarnā. Šādi katra sejas daļa atbild par savu attiecīgo iekšējo orgānu un pēc sejas var pateikt, kādas cilvēkam konkrēti problēmas.

Pubertātes vecums parasti atspoguļojas ar daudzām pumpām uz sejas. Jo hormoni - androgēni un estrogēni pubertātes laikā sāk darboties aktīvāk. Šie hormoni palielina tauku dziedzeru darbību un uz ādas parādās lieka tauku kārtiņa, poras kanāliņi aizsērē un poras spiestas paplašināties, bet vides iedarbībā tur nokļūst arī putekļi un citi netīrumi, tādējādi samazinot ādas spēju elpot un radot labvēlīgu vidi dažādām baktērijām, kuru rezultātā veidojas pinnes, apsārtumi, strutaini pūslīši. Barība un pareiza šķidrumu lietošana atstāj lielu iespaidu uz seju. Ja uzturā tiek lietota neveselīga pārtika, tad tas ietekmē ne tikai seju, bet visu organismu, jo notiek skābju reducēšanās procesi, kuri ietekmē organisma pH līmeni uz skābo pusi. Jo no gaļas ēšanas sevišķi desām, cīsiņiem veidojās - slāpekļskabe, no kafijas un melnās tējas dzeršanas- miecskābe, no smēķēšanas – nikotīnskābe, no kakao, šokolādes –skabeņskabe, no saldumiem un taukaina ēdiena ēšanas – etiķskābe. Ja uzturā tiek lietoti daudz rafinēti produkti, E-vielas un produkti, kas palielina skābju un toksīnu līmeni asinīs, tad parasti ap acīm parādās tūskas un starp uzacīm izsitumi, kas norāda, ka pārpūlētas nieres un aknas. Limfā ir milzīgs daudzums fermentu, sevišķi limfmezglos, kas iznīcina strutas, baktērijas un vīrusus, bet skābes traucē fermentiem veikt šo nozīmīgo funkciju, līdz ar to nenotiek strutu noārdīšanās un tā rezultātā veidojas bakteriāla rakstura izsitumi uz ādas. Arī rūgšanas un pūšanas process zarnās atspoguļojas uz sejas, jo zarnu traktā veidojas kabatas, kur sakrājas indīgi produkti un gāzes. Toksiskās vielas paspēj izsūkties caur asinsvadu sieniņām un ar asins plūsmu nonāk visos orgānos un sistēmās. Šo parādību, kas saucās zarnu autointoksikācija uzskata par galveno problēmu ilgdzīvošanai. Toksīni var izraisīt hroniskās organisma saindēšanās, kuri noved pie ādas problēmām- pinnēm, izsitumiem, furunkuliem un aknes.

Ar krēmiem un smērēm ādai nevar palīdzēt. Ādas tīrīšana jāsāk no iekšienes un jāsāk ar zarnām un limfu.