Mīlestība ir viena no noslēpumainākajām jūtām visā pasaulē. AGAPE ir augstākā mīlestības izpausme- BEZNOSACĪJUMA MĪLESTĪBA.
Man nācās noiet smagu ceļu, lai saprastu, kas ir mīlestība un iemācītos mīlēt ar BEZNOSACĪJUMA MĪLESTĪBU. Tāpēc vēlos padalīties ar savu pieredzi, lai novērstu ļoti daudzu cilvēku kļūdas.
Sākšu ar to, ka mēs cilvēki enerģētiski vibrējam līdz ar zemes enerģiju. Tālāk atkarīgs cik augstu vai zemu mēs savu enerģiju paceļam vai nolaižam. Ja mūsos valda prieks, saskaņa, augstsirdība, pateicība u.t.t, tad tās ir augstas frekvences enerģijas, kas atrodas virs zemes. Par piemēru MĪLESTĪBA, tā ir ļoti augstas frekvences enerģija. Tautā ir teiciens, ka iemīlējies cilvēks lidinās pa mākoņiem,vai iemīlējies atrodas septītajās debesīs, bet tas nozīmē enerģija atrodas ļoti augstu virs zemes. Toties visas bēdas, skumjas, dusmas, bailes, aizvainojums u.t.t ir zemās enerģijas un tās atrodas zem zemes. Piemēram, kad cilvēkam kauns vai bailes, tad viņš no kauna grib ielīst zemē.
Enerģētiski mēs cilvēki esam savstarpēji saistīti ar sidraba saitēm. Piemēram, iemīlējies vīrietis un sieviete enerģētiski ir savienoti ar sidraba pavedienu caur sirds čakru, jeb centru. Tieši tāds pats savienojums izveidojās ar visiem cilvēkiem, kas simpatizē un patīk. Tie var būt gan draugi, gan darba kolēģi, gan citi, galvenais, ka tikko viņi simpatizē vai patīk, tā notiek enerģētiskais savienojums ar šo pavedienu. Caur šo pavedienu iespējams apmainīties ar enerģijām un gūt enerģētisku piepildījumu.
Par piemēru, kolēģe piedāvā palīdzēt darba jautājumos. Abi kolēģi sajūt enerģijas pieplūdumu. Kā tas strādā? Viss strādā caur novērtējumu. Tikko kāds sajūt, ka ir novērtēts, tā notiek enerģētisks piepildījums. Šajā gadījumā viens kolēģis sajūt, ka viņš ir vajadzīgs un novērtēts, bet otrs sajūt svarīgu draudzīgu atbalstu. Tās ir augstas frekvences enerģijas. Cilvēki izjūt sirds centrā piepildījumu, labsajūtu un harmoniju.
Bet ja cilvēks pats grib, lai tiktu novērtēts un vēlas paspīdēt vai izcelties citu acīs, tas vienmēr beidzas ar sāpēm, aizvainojumu un nesaskaņu. Spilgts klasisks piemērs, sieva vēlas sagatavot pārsteigumu savam vīram un visu dienu pucējās, gatavo ēst, tīra māju, pat atsaka vizīti savai labākai draudzenei, cerībā, ka vīrietis novērtēs, visu to, ko viņa ir darījusi. Te ierodas vīrs un paziņo, ka ēst viņš nevēlas un ir ļoti pārguris. Viņam ir tikai viena doma, kā ātrāk tikt uz savu mīļoto dīvānu un ar alus bundžu rokā, noskatīties hokeju. Līdz ar to rodas saspīlēta situācija, kas draud izvērsties par skandālu, sāpēm, aizvainojumu un dusmām. Sieva jūt, ka nav novērtēta klūp vīram virsū ar aizvainojumiem un pārmetumiem par to, ka viņa visu dienu, kā muļķē ir pavadījusi pie plīts, beržot un pucējot māju, atteikusi savai labākajai draudzenei un tas viss tikai viņa dēļ, bet viņš pat nav pievērsis uzmanību viņas jaunajai frizūrai.
Un tagad uzmanīgi ieklausieties, kas notiek enerģētiski.
Aizvainojums, dusmas tā ir zemā enerģija, kas līdzīga tumšai kosmiskai indei sadedzina smalko gaismas ķermeni. Tā saēd smalko pavedienu, kas savieno abus mīļotos.
Enerģija nespēj pieplūst un vīrietis jūt enerģētisku tukšumu. Tāds vīrietis pēc šādiem strīdiem intuitīvi dodas piepildīt tukšumu. Pirmais, kur viņš iet tie ir draugi un bārs. Par cik ar draugiem viņam ir enerģētiskais savienojums, tad atliek viņam pažēloties draugiem par sievu, kā vīrietis sajūt enerģētisku piepildījumu, jo draugi viņu atbalsta.
Kas ir MĪLESTĪBA?
Ja cilvēks patiesi mīl otru, viņš nekad nevēlas būt novērtēts, bet vēlas, lai otrs jūtas laimīgs. Mīloši cilvēki tādās situācijās, kā augstāk minēju nekad nepārmet, bet uztver to saprotoši, jo viņu velme ir redzēt, kā otrs smaida, kā priecājās. Mīloši cilvēki par to neskumst un nekrāj aizvainojumu un viņi nepārrauj savu enerģētisko saiti, bet tieši otrādi savstarpēji piepilda viens otru. Un šeit arī atšķirība!!!
JA JŪS NEPIEPRASĀT NOVĒRTĒJUMU, JŪS TIEKAT NOVĒRTĒTI. JA JŪS GRIBĒSIET, LAI NOVĒRTĒ, JŪS NENOVĒRTĒS.
Lai kaut ko dzīvē saprastu arī man nācās iziet caur savu MĪLESTĪBAS pieredzi un tad es ieraudzīju, cik mēs nepareizi mīlam viens otru. Mūsu mīlestība ir vērsta tikai un vienīgi uz ņemšanu un pieprasīšanu. Tas ir līdzīgi, kā ar mazu bērnu, kad viņam iedod nogaršot konfekti, viņš grib vēl, jo tā viņam patika. Viņš kritīs zemē,raudās un kliegs, lai tikai dabūtu atkal to garšīgo konfekti. Un tā ir ar mums pieaugušajiem, mums patīk, ka otrs par mums gādā, mūs mīl, mūs lutina, jo mēs jūtamies labi. Un tad, kad mums to vairs nedod, mēs sākam tāpat, kā tie bērni pieprasīt
...ES GRIBU, NĀC ATPAKAĻ, MĪĻO MANI, LUTINI MANI,DOD MAN TO MĪLESTĪBU, JO TAD ES JŪTOS LAIMĪGA, TAD MAN IR LABI, ES TO GRIBU.
Bet kad mums to vairs nedod, tad mēs krītam izmisumā, tad mums liekas, ka dzīve ir apstājusies, mūs māc depresija. Daudzi slīkst alkoholā, citi ienīst un atriebjās, bet vēl daži sāk ķerties pie briesmīgām lietām, lai tikai dabūtu savu konfekti-MĪLESTĪBU atpakaļ. Cilvēki ir gatavi paši sevi un savus mīļotos nogalināt, nodarboties ar maģijām un pieburšanām neapzinoties to sekas.
Vai tā ir MĪLESTĪBA? Vai tiešām MĪLESTĪBA spēj otru nogalināt, nolādēt, nicināt, neieredzēt u.t.t.
Nē, ....mēs nemākam viens otru mīlēt. Mēs mākam tikai pieprasīt. Bet cik mēs mākam paši dot pretī?
MĪLESTĪBA nenogalina, nesaukājās, nenovēl otram sliktu, tā nepieprasa, bet MĪLESTĪBA dod neprasot pretī. MĪLESTĪBA ir tā, kad TU vēlies otru iepriecināt, MĪLESTĪBA ir tā, ka TU vēlies, lai otrs ir laimīgs, MĪLESTĪBA ir tā, ka TU vēlies redzēt otru smaidam, ka TU vēli otram labu. MĪLESTĪBA ir tā, ka tu neaizvainojies un nedusmojies, kad otrs ir noguris.
Aizvainojums, tāpat, kā jebkura cita zemā enerģija pārrauj enerģētisko saiti ar otru cilvēku. Tāds cilvēks jūtas iztukšots, viņš jūt vajadzību uzlādēties. Pašam neapzinoties iet meklēt piepildījumu. Ja tāds cilvēks ceļā satiek kādu,kas viņam iepatīkas un kas viņu novērtē, viņš sajūt enerģētisko piepildījumu. Tāpēc nebrīnieties, ka jūsu otrās pusītes nenāk mājās un krāpj jūs.
Vainīgi esiet tikai jūs paši, jo jūs iegrūžat savas otrās pusītes citu apskāvienos. Jūs NEMĪLAT, jūs tikai dusmojaties, aizvainojaties, pārmetat, nosodāt un pieprasāt. Un tad, kad no jums aiziet mīļotie cilvēki, jūs sākat vainot visus citus, bet ne mirkli neaizdomājaties, ka vainīgi esat paši.
Pārdomājiet manu teikto un nepieļaujiet kļūdas. Iemācieties pareizi mīlēt, kamēr vēl nav par vēlu, jo pēc tam „izlietu ūdeni nesasmelsiet”.
