Izveido arī savu mājaslapu
BEIDZOT ARĪ LATVIJĀ!
IESPĒJA APTURĒT LAIKU UN
VECUMU!
SEJAS JOGA - GRANDIOZS, SATRIECOŠS, UN LIELISKS VEIDS KĀ ATGRIEZT UN UZ ILGU LAIKU SAGLABĀT SEJAS ĀDAS JAUNĪBU UN PIEVILCĪBU.
Pastāstīšu, kas ir RŪNAS un kā tās darbojās
RŪNAS ir vieni no senākiem arheoloģiskiem izrakumiem, kuri atrasti jau 1.periodā. Rūnas ir sakrāls simbolisks šifrs, ko atstājuši mums Dievi, lai mēs spētu sev palīdzēt dažādās, sarežģītās dzīves situācijās.
Man nācās pirmo reizi saskarties ar Rūnām apmēram 5 gadus atpakaļ. Tad es pirmo reizi dzirdēju par tām vienā no lekcijām. Lekciju vadīja dažādi zinātnieki par pašhipnozi. Lekcijas laikā vienam no zinātniekiem izdevās ieiet tādā, kā transā un iziet uz kontaktu ar dažādām nesaprotamām būtnēm. Kontakts bija līdzīgs radio kanālam, ar attiecīgu frekvenču diapazonu. Visas šīs būtnes runāja caur šo zinātnieku un katrreiz, kad nomainījās cita būtne, to varēja just pēc intonācijas vai pēc dīvaina vārdu salikuma, daži vārdi izskanēja tik seni un pirmatnēji, kad bija aizmirsta to nozīme un vajadzēja vārdnīcu, lai to iztulkotu. Zinātnieku mērķis bija iegūt atbildes uz viņu uzdotajiem jautājumiem. Bieži nācās izkrist laukā no šī frekvenču diapazona un kad atkārtoti veica kontaktu, tad katrreiz trāpījās cita būtne. Vienā no tādām reizēm izdevās sakontaktēt ar ļoti pirmatnēju cilvēku. Kad zinātnieki jautāja, kā viņš izgāja ar viņiem uz kontaktu, cilvēks atbildēja, ka Dievi viņam lika parunāties.Viņš stāstīja, ka dzirdot viņus telepātiski savā galvā. Protams zinātniekus ieintriģēja, kas tās par Dievībām un kādi viņi izskatās? Atbilde bija, ka Dievi ir tie, kas viņus apmāca, gan higiēnai, gan sadzīvei, gan zemes darbam, gan attiecību veidošanā, gan rakstībā ar RŪNĀM. Mani tas ļoti ieinteresēja, jo tā bija pirmā reize, kad izdzirdēju vārdu RŪNAS. No tā visa es sapratu, ka Dievi cilvēkiem mantojumā atstājuši ļoti svētu sakrālu Rūnu grāmatu. Vēl no šī teksta es sapratu, ka 2 lapas no šīs svētās sakrālās Rūnu grāmatas ir nozaguši Tumsas spēki.
Tas viss piespieda mani meklēt info par RŪNĀM. Tā bija ļoti vāja informācija, bet man tomēr izdevās iegūt dažas Rūnas. Par cik es tad nesapratu, ko tas nozīmē, es šīs RŪNAS noglabāju dziļi zem papīru kaudzēm un aizmirsu par tām.
Pagāja apmēram gads, ka man pēkšņi pazuda garāžas atslēga. Mēs meklējām 3 dienas un nekur nevarējām atrast. Bija nolemts, ka garāžas durvis uzlauzīs. Pēkšņi es atcerējos, ka man pierakstos bija dīvainas zīmes ar kurām iespējams atrast pazudušās lietas. Es sameklēju RŪNAS, bet nesapratu, kas man ar tām jādara. Toties mans ķermenis rīkojās intuitīvi, it kā jau kādreiz būtu to darījis. Es vizualizēju un domās uzzīmēju šo RŪNU un izteicu nodomu atrast garāžas atslēgu. Tajā pašā dienā, ravējot dārzā, tur, kur es vienmēr eju, gadījās šķērslis un man to nācās apiet tur, kur mēs nekad nestaigājām. Es skatos un neticu savām acīm, man priekšā guļ garāžas atslēga! Tad, tāpat, kā pārsvarā visiem cilvēkiem, man likās, nu gan jau sakritība J un RŪNAS turpināja glabāties savā ierastajā vietā.
Nākošā tikšanās reize ar RŪNĀM bija vēl dīvaināka. Daudzi mani tuvinieki nespēja pieņemt manu Sejas jogu un to, ar ko es nodarbojos. Viņi man skaidroja, ka tas nav pareizais Dieva ceļš pa, kuru es eju un man tas jāpārtrauc. Tajā dienā biju izmisumā un lūdzu Dievu,lai viņš dod man zīmi, ja es visu, ko daru ir iecerēts pēc Dievišķā plāna. Dievs nelika man ilgi gaidīt, jo man uz rokas parādījās Dieva zīme. Tā bija RŪNA –Kenaz, jeb pēc Baltu zīmēm dēvētā DIEVA ZĪME. Es sapratu, ka Dievs vienmēr dod man savu svētību un vienmēr turpina mani vadīt pa šo plašo, zināšanām bagāto, ceļu. Sapnī es redzēju vīziju, kurā pie manis ieradās vīrietis, ļoti liela auguma, apmēram 3m. Viņš bija ģērbies loti dīvaini- baltās drēbēs ar basām kājām un uzlocītiem bikšu galiem, viņa mati bija pagari ar brīnumskaistu baltu matu krāsu, tādu matu krasu neesmu redzējusi nevienam cilvēkam. Viņa pēdas izskatījās tik milzīgas un kad viņš man tuvojās, visa zeme dunēja un rībēja. Pienākot man klāt, viņš notupās uz viena ceļa un vienu savu milzīgo roku novietoja pieres vidū. Viņš izskatījās līdzīgs domājošam piemineklim, kurš sastindzis, kādu brīdi tupēja un nebilda ne vārda. Tad viņš piecēlāas pagriezās pret mani un teica: „Tu atradīsi bagātības....pagaidām mēs tev ieslēdzam oranžo gaismu.” Atceros, es kā muļķe viņam no aizmugures kliedzu: „ Kur es atradīšu bagātības, vai es tās atrakšu”. Kad nācu pie sajēgas ilgi nesapratu, ko viņš bija domājis ar tām bagātībām. Es kā normāls parasts pilsonis uztvēru to, kā tiešo runu J Tikai vēlāk es sapratu, ka oranžā krāsa simbolizē zināšanas un ka tā ir dota mana bagātība.
Tāda izskatījās mana Dieva zīme -Kenaz, bet šeit no tās ir vāja rēta palikusi. Ieguvu- cepot karsta eļļa uzsprakšķēja:) .
Nu lūk! Šīs bagātības nepārstāj plūst pie manis, tāpēc man ir tā iespēja iepazīstināt jūs ar RŪNĀM. Rūnas ir seni maģiski raksti, jeb simbolika, kas atspoguļo Visumā notiekošos procesus. Rūnas ir Dievu alfabēts. Leģenda vēsta, ka Dievi nolaidās uz zemes un mācīja cilvēkiem pasaules gudrības, tai skaitā hieroglifisko rakstību un citas Dievišķās zinības.
Senāriešu teiksma vēstī, ka Odins ieraudzīja 24 rūnas karājoties pie Visuma ass – kokā Igdrasil, pie kura viņš pats sevi piestiprināja, caurdurot ar šķēpu un karājās deviņas diennakts, ziedojot savu „EGO” visas cilvēces labā, lai noskaidrotu Rūnu nozīmi.
Pētot Rūnas atklāju, ka to atvasinājumi ir daudzās citās tautās, par piemēru pastāv Skandināvu rūnas, Ģermāņu rūnas, Slāvu rūnas, Krievu rūnas, Islandiešu rūnas, Anglosaksonu rūnas u.t.t. Domāju, ka arī mūsu Baltu zīmes ir Rūnu atvasinājums, jo tās arī ir Dieva zīmes. Mūsu senči šīs zīmes pielietoja enerģijas lauka aizsardzībai, dziedniecībai, labklājībai.
